21.oktobris Berga Bazārā.



Tās nav Sēlijas ziepes, tā ir Svētes maize

Pa to laiku, kamēr biju piespiedu atvaļinājumā, nekādas būtiskas izmaiņas Berga bazārā nav novērojamas. Varbūt nedaudz ir pamainījies tirgotāju sastāvs. Tagad še tirgojas arī Svētes maize, savukārt kauč kur ir pazudušas zivis. Arī tirdzniecība bija tāda rudenīgi rimta, pat nedaudz rimtāka par Berga bazārā ierasto, taču to varbūt var izskaidrot ar manu ilgo prombūtni, ar to, ka Sēlijas ziepju gribētāji bija spiesti doties visādos veidos uz Jaunjelgavas miestu un nevis uz Berga Bazāru. Bet nu tagad jācer, ka Rīgas automehāniķu izraisītās ķibeles Sēlijas ziepnieku iespaidot vairs nevarēs un mani atkal varēs sastapt Rīgas centrā katrā otrajā un ceturtajā sestdienas priekšpusdienā.
Arī Berga bazāra tirdzniecības sesija liecina par ziemas tuvošanos, jo topā nu jau Medus ziepes ir nomainījušas Sviesta ziepes.
Tātad dižpārdokļu tops Berga bazārā –
1.Medus ziepes;
2.Kampara ziepes;
3.Apiņu ziepes.

14.oktobris, Hercoga Jēkaba tirdziņš Jelgavā.

Pēc divu mēnešu pauzes atkal tirdziņā. Ar autoremontiem saistītā pauze negaidīti ilgi ievilkās. Un viss tikai dēļ nevīžīgiem automehāniķiem no Atlas Motora, kuriem pateicoties mūsu mazajam amerikānītim automātiskajai ātrumkārbai vajag remontu vismaz 400Ls vērtībā. Un viss it kā nieka dēļ,- vienkārši vajadzēja nomainīt eļļu kārbā, bet nekā, ir automehāniķi, kuri eļļu maina to vienkārši pielejot klāt, un eļļas filtra nomaiņa viņiem ir tik neizprotama operācija, ka to var veikt tikai pēc īpaša atgādinājuma. Ja dzīvotu Amerikā, šo servisu noteiktu iesūdzētu tiesā, ja dzīvotu Krievijā aizietu ciemos ar lauzni un pastāstītu, ka automehāniķis ir tas cilvēks, kurš zina kas ar mašīnu jādara un nevis manai loģistikas speciālistei ir jāstāsta kas, kur un kā ir jāmaina un kāpēc! Bet tā kā dzīvoju Latvijā, tad nu vienkārši pavaimanāšu par skarbo dzīves realitāti un painformēšu, ka pēc tam kad Atlas Motors mehāniķiem ir samaksāts par darbu 26,00 Ls citiem puišiem pēc viņu nedarbiem būs jāmaksā vēl vismaz reizes piecpadsmit vairāk. Tā kā ļaudis – ja jums mašīna vēl nav saplīsusi, un tai jānomaina tikai eļļa, aizvediet to uz Vagonu ielas servisu un varēsiet domāt par cita autiņa iegādi.

Tā nu pēc divu mēnešu dīkstāves esmu atkal tirdziņā un mana sieva mīļo amerikānīti ir nomainījusi uz diezgan ņipru Opel Tigru, kas mūs atvizināja uz oktobra mēneša pirmo tirdziņu Jelgavā. Jelgavas tirdziņā pa šo laiku ir notikušas dižas izmaiņas, - cilvēki nāk un stāv rindās, lai ko sev tīkamu nopirktu. Negribu teikt, ka pie Sēlijas ziepnieka bija liela rinda, bet lai arī pa laikam uzlija lietutiņš, par tirgošanos pārāk sūdzēties nevarēju.
Un šīs dienas topā bija –
1.Kanēļa-kafijas ziepes;
2.Apiņu ziepes;
3.Medus ziepes.
Tops liecina par vēsā laika tuvošanos, jo cilvēki sāk pirkt tās ziepes, kurām smarža ir „siltāka”.

10.septembris Tērbatā, rudens gadatirgū.

Šī bija viena no tām reizēm, kad nācās izlaist bazāru Berga Bazārā, šķiet, ka tā bija pirmā reize visā manā tirgošanās vēsturē. Pie vainas tam bija transporta līdzekļa piespiedu stāvvieta pie remontmeistara. Tad nu šo vienu no retajām brīvajām sestdienām nolēmām veltīt īsam ceļojumam uz Tērbatu, jebšu kā tagad modē teikt – Tartu.

Ceļojumam laiks bija labvēlīgs un pirmais ko skatījos šajā Igaunijas zinātnes pilsētā ir rudens gadatirgus. Tērbatas rudens gadatirgus norisinājās Rātslaukumā un tuvējās ieliņās. Jāsaka kā ir, izskatās, ka igauņiem tā dzīve nav ne par kapeiku saldāka kā latviešiem, jo tirgus bija gana pilns ar dažādām kruzuļniecēm un dekupāžas meistarēm, kuras centās pārdod savus darinājumus. Gados jauno kruzuļnieču lielais skaits ir izskaidrojams tik ar to, ka daudzām darbmācības skolotājām vai nu beidzies ir bezdarbnieku pabalsts, vai arī slodzes samazinātas tik ļoti, ka naudiņa jāpelna stāvot tirdziņos.

Savukārt, prieks bija skatīties uz ziepju vārītājām. Sešās vietās tirgoja ziepes, un tikai vienas no tām bija „smukziepītes” tik caurspīdīgas ka uz sauli var skatīties. Pārējās ziepnieces ziepes vāra pa vecai modei, vai arī tuvu tam. Vienas kundzes vārījumi tik ļoti līdzinājās manējiem, ka nācās nopirkt par piemiņu. Viņa gan teica, ka recepte neesot špikota no sēļiem, bet iegūta no vecās mātes, taču man šķiet, ka pat stāsts par ziepēm bija tāds pats kā manējais. Bija arī modifikācijas - dažam labam gabalam pa vidu izvilkta virve. Komplektā, gan virve, gan arī ziepes, un arī lētāk nekā tās, kas vārītas no morīšu iegūtajiem palmu taukiem un olīvu eļļām. Tagad es saprotu aiz ko Latvijas smukziepīšu vārītāji brauc uz leišu tirgiem, bet necenšas doties uz Ziemeļiem, gan ungauņiem, gan arī sēļiem ir vismaz viena kopīga iezīme, - viņiem patīk kārtīgas un patiesas ziepes.

Gadatrgū bija daudz sīpolu un nebija ķīniešu sunīšu, redzēju arī rotu tirgones no Latvijas. Vispār tirgus kā jau tirgus, tik diezgan paliels un vairāk uz Ziemeļiem no maniem ierastajiem maršrutiem.

13.augusts, Berga Bazārā, Rīgā

13.augusts Berga bazārā pagāja laba laika un tirdzniecības noskaņā. Tirgotāju bija gana daudz, arī pircēju nebija maz. Kopš notiek Hercoga Jēkaba tirdziņi Jelgavā dienu pirms Berga Bazāra esmu sācis tirgošanās veiksmi mērīt pēc piektdienas-sestdienas kopapjoma. Tā nu ir iegājies, ka ja piektdienā Jelgavā tirgošanās nesokas, tad sokas sestdien Berga Bazārā, un otrādi. Šoreiz Berga bazārs kompensēja Jelgavas lietusdienu.

Visvairāk man šī sestdiena Berga Bazārā palikusi atmiņā ar Vējoņa vizīti un visu kas ap to saistās. Vispirms jau no rīta pa tirdziņu klīda apaļīgs neliela auguma omulīgs vīriņš, kura ačeles šaudījās uz visām pusēm, bet roķeles pēc sava naudas maciņa nu nekādi viņam nesniedzās. Pat man viņam nesanāca neko notirgot. Protams, pelēkais ancuks, šlipste ap kaklu un visa viņa uzvedība tik ļoti atšķīrās no ierastā Berga Bazāra pircēja, ka šaubu nebija – kāds činavnieks ieklīdis tirdziņā. Pēc kāda laika pienāca tirdziņa organizētāja ar pārdomu pilnu jautājumu, vai nevarot es iedomāties aiz ko uz Berga Bazāru nākšot Vējonis. Ja kāds nezina, tad Vējonis ir viens no ministriem, kurš kandidē Rīgas vēlēšanu apgabalā no Lemberga sastādītā saraksta. Es Kristiānai atteicu, ka šo ministru uz tirdziņu ir nosūtījušas vēlēšanas, jo vēl tagad atceros kā pirms iepriekšējām vēlēšanām pa Berga Bazāru tekalēja Čigāne un citas Vienotības kandidātes. Ak jā, Čigāne vēl netika ievēlēta, kā mani piemānīja, nopirkusi vienas Sviesta ziepes, solīja aiziet pēc naudiņas, lai nopirktu otru gabaliņu. Kā aizgāja, tā arī pazuda, ..kā politiķis pēc vēlēšanām. Bet ko nu vairs par veco, ja jaunais cirks jau ir sācies.
Nepagāja pārāk ilgs laiks, kad tirdziņā parādījās Sielnieks ar lielu, lielu objektīvu pie aparāta un kaut ko cītīgi paslepus bildēja. Nu izskatījās kā tāds rigtīgs paparacis. Ja nu kāds nezina, Silenieks ir puisis, kurš priekšniekojas Zaļajā partijā, un saņem naudiņu pie dažādu valsts uzņēmumu un iestāžu kases lodziņiem par Venstpils valdnieka portfelīša cītīgu nēsāšanu. Nu un tad parādījās pūlītis ļaužu, kuri lepni paceltām galvām pagāja garām Sēlijas ziepniekam, Bluķugala karošu meistaram un devās pie gaļas tirgotājiem, nodegustēt lauku labumus. Tā nu no jēra gaļas tirgoņa, tie aizgāja pie cūkgaļas tirgotājas, tad pie kapteines Allas ar zivīm un griezās atpakaļ. Kad šie nu griezās atpakaļ, delegatūras priekšgalā nāca mūsu tirdziņa organizatore Kristiāna, kurai tad nu prasīju kas tad šitie par sprukstiņiem te klaiņo, ka neko nepērk, tik par brīvu ēd vien. Kamēr Kristiāna man ko atbildēju, pamanīju Vējoni, kurš gribēja nemanīts un neko nenopircis man otrreiz garām pašmaukt. Bet te nu viņam nekas nesanāca, jo priekš politiķiem man ir dikti labas ziepes – Dārznieku ziepes īpaši netīrām rokām. Tad nu Vējonim uzsaucu, lai nepamet tirdziņu bez tik laba ziepju pirkuma. Laikam ziepes viņu ieinteresēja un viņš visžēlīgi atgriezās pie Sēlijas ziepnieka un sīki, smalki sāka izprašņāt par Sēlijas ziepēm. Tā nu smalki un sīki sarunājoties nonācām pie secinājuma, ka viņam šoreiz derēs ziepes nevis kā politiķim, bet gan kā makšķerniekam un gana labas būs Kanēļa kafijas ziepes, kas noņem visādas, arī zivju smakas. Sarunājoties atklājās, ka tirdziņu pagodināja nevis viens, bet veseli divi ministri. Otrs ministrs bija no Austrijas, un kā viņš pastāstīja arī Austrijā ir rigtīgi cilvēki, kuri prot uzvārīt kārtīgas ziepes. Tiesa Austrijā vārītas nav tik labas, kā sēļu ziepes, bet tā jau vairs nav mana bēda. Austrijas ministrs centās stāstīt, ka Eiropas politiķiem gan nevajagas ziepes īpaši netīrām rokām, bet tā kā šamais rokas turēja kabatās un nevilka ārā, tad man ir diezgan lielas aizdomas, ka pat Austrijas ministram rokas varētu būt tīrākas, ..jo aiz ko gan godīgam cilvēkam tīras rokas turēt kabatās? Un tulkoja manu sarunu ar Austrijas ministru neviens cits, ka mazais apaļīgais, pelēkajā uzvalciņā tērpies činavnieks, kurš no rīta grozījās pa Berga Bazāru. Arī šoreiz mana sākotnējā nojausma izrādījās pareiza, - šamais ir no činavniekiem. Tiesa man šķita, ka tulkoja viņš tā dikti selektīvi…
Tā nu padsmit minūšu sarunas rezultātā ar diviem ministrim un veselu lērumu pavadošo personu, notirgoju tikai vienu mazu ziepju gabaliņu. Nesaprotu, ko tik daudzi raujas uz to politiku, ja nepietiek naudiņas pat tīru roku uzturēšanai, nemaz nerunājot par sirdsapziņu, ko nevar baltu dabūt pat ar Dārznieku ziepēm.

Neskatoties uz politiķu kūtro tieksmi pēc tīrības, citi Berga Bazāra apmeklētāji nesekoja viņu piemēram un ļoti centīgi kompensēja Jelgavas lietaino tirgus dienu. Kompensēja tā, ka Berga Bazāra dižpārdokļu tops ir sekojošs –
1.Kampara ziepes;
2.Bērnu ziepes;
3.Lavandas ziepes.
Lavandas ziepes ir pirmo reizi nokļuvušas topā.

p.s. Kā vēlāk izrādījās, tad ministru vienīgais pirkums Berga Bazārā bija Kanēļa kafijas ziepes. Citus Berga Bazāra amatniekus, mājražotājus un zemniekus viņi aplaimoja tikai ar degustācijām.