Bildēs parādīšu kāds aptuveni ir tas ziepju darināšanas process. Bet viss zemāk rakstītais un attēlotais nav jāuztver kā ziepju darināšanas instrukcija.
Šoreiz bija kārta sagatavot ābolu ziepes, tādēļ viss process sākās ar ābolu atlasīšanu un nomazgāšanu...
Ņemot talkā sulu spiedi, āboli tiek sadalīti šķidrākās un cietākās „frakcijās”: sula tiek atdalīta no mīkstuma, tas, savukārt no čagām...
Tad visa darbošanās pārceļas uz pašu ziepnīcu, kur uz gariem galdiem rindojas svarīgi un vēl svarīgāki darbarīki: giljotīnas, mērtrauki un dažāda izmēra piestas...
Centrālā vieta tiek ierādīta svariem, taimeriem un tehnoloģiskajam aprakstam...
Sākas sastāvdaļu svēršana un mērīšana: kokosa tauki...
Rapšu eļļa...
Visi tauki tiek katlā karsēti līdz noteiktai temperatūrai...
Atsevišķi tiek svērts mālzemes pigments...
Viens no visa procesa atbildīgākajiem brīžiem kaustiskās sodas svēršana...
Un sārma šķīdināšana šķidrumā...
Te nu bez rūpības un uzmanības neiztikt, jo sārms tomēr ir kodīga viela. Tradicionālas ziepes bez sārma nevar izveidot, jo kaustiskā soda ir galvenais reaģents cieto ziepju darināšanā.
Kad viss ir sasvērts un sajaukts, tad sākas vārīšanas process. Katla saturs pamazām iegūst vajadzīgo krāsu un konsistenci...
Pēc ilgākas vārīšanas ziepes tiek pildītas formās un atdzesētas...
Rezultātā iegūst maizes klaipiņam līdzīgas ziepes...
Kuras nākošā dienā pēc vārīšanas sagriež un novieto kastītēs...
Darbiņš padarīts!
5 komentāri:
Šajā fotoreportāžā jeb instrukcijā skaidri redzams, cik ziepju vārīšana ir rūpīgs darbs. Tādēļ arī nekad neņemos to uzsāk mājās patstāvīgi, tikai nopērkot ziepju masu un palasot 'cik tas ir vienkārši'. Ziepes tomēr ir ļoti 'intīma padarīšana'... Lai Jums veiksme un radīšanas prieks!
Interesanta reportāža - tikai kaut kā nepiefiksēju, kur tad palika kaut kas no tiem āboliem, jo ziepju masai tika pievienots tikai "mālzemes pigments" - lai kas arī tas nebūtu???
Kā jau sākumā ir rakstīts, tad šo "reportāžu" nevajag uzskatīt par instrukciju Ābolu ziepju darināšanā.
Āboli pāri nepaliek - sulā tiek sķīdināts sārms, bet biezumi tiek pievinoti pie ziepju masas.
Interesanti, esmu lasījis, ka ziepes "nobriedina" koka kastēs, bet šeit izskatās, ka plastmasas, vai tiešām drīkst lietot plastmasas kastes? Nevēlos Jūs aizvainot, tikai parasta ziņkārība. Paldies.
Auksti lietās ziepes tik tiešām jābriedina, bet tradicionāli vārītās nobriest karstumā, vārīšanas procesā.
Auksti lietās ziepes briedinoet, ieejot gēla fāzē uzkarst, un lai tas karstums ātri neizvēdinās izmanto koka kastes, kas tiek izklātas ar cepampapīru vai pārtikas plēvi.
Ceru, ka zinātkāri šajā jautājumā esmu apmierinājis.:-)
Ierakstīt komentāru